Francija
Eksperimentālas sedzējaugu audzēšana vīnkoku un augļu koku stādījumu starprindās
Projekta mērķis ir izveidot neķīmisku, inovatīvu risinājumu nezāļu ierobežošanai apzinoties vīnogu audzētāju vēlmi aizsargāt augsni pret dažādiem nelabvēlīgiem faktoriem. Zemnieki aizvien biežāk meklē videi draudzīgus risinājumus nezāļu ierobežošanai, nodrošinot ražas kvalitāti un aizsargājot augsni pret dažādiem nelabvēlīgiem faktoriem. Galvenokārt projekta risinājumi paredzēti ieviešanai vīna dārziem, tomēr tie pielāgojami arī augļu koku dārziem. Zāle un sedzējaugi pasargā no augsnes eroziju un mazina mitruma iztvaikošanu. Tomēr pastāv bažas, ka sedzējaugi konkurē ar vīnkokiem vai augļu kokiem, izmantojot tos pašu augsnes resursus augu attīstībai (ūdeni, barības vielas u.c.).
Xavier Delpuech
Bezherbicīdu projekta Operatīvo grupu (OG) vadīja Francijas Vīna un Vīnražošanas institūts (IFV) sadarbībā ar dažādu Vidusjūras reģionu lauksaimniecības kamerām: Gard, Hero, Aude un Pireneju-Orientales, kā arī Sudexpé pētniecības centru, kas veic augļu un dārzeņu audzēšanas tehnoloģiju eksperimentus Francijas dienvidos.
Xavier Delpuech
Bezherbicīdu projekts veicināja herbicīdu lietojuma samazināšanu vīna audzētāju saimniecības. Darbības grupa 2015.-2019. gados.
Dažādos vidusjūras reģionos augu konkurence pēc ūdens ir būtisks faktors, kas rada izaicinājumus sedzējaugu izvēlei un atbilstošai kultivēšanai ar mērķi izstrādāt nezāļu alternatīvas ierobežošanas iespējas. Pētniecības projekta uzsvars bija uz kultūraugu optimālu starprindu kopšanu, tā ietvaros eksperimentēja ar dažādām sedzējaugu sugām un to kombinācijām, sēšanas paņēmieniem, kā arī novērtēšanas pieejām, lai noteiktu konkurenci starp vīnkokiem, nezālēm un dažādām sedzējaugu sugām. Projekta izvirzītais mērķis bija panākt, lai sedzējaugi maksimāli pārklāj augsni, patērējot minimālu ūdens un barības vielu daudzumu, vienlaikus ierobežojot sedzējaugu augstumu, lai izvairītos no to ieaugšanas vīnkoku vainagā, no tad nav vajadzības pēc pēc biežas sedzējaugu pļaušanas.
Ir pieļaujams 20-30% augsnes pārklājuma līmenis zem pašiem vīnkokiem. Dziļajām augsnēm, papildu vienai no divām starprindām augsnes pārklājums ar sedzējaugiem var sasniegt līdz 70%. Tomēr konkurence pēc ūdens un barības vielām (slāpekļa…) ietekmē kultūraugu vitalitāti un izturību, tādēļ nepieciešama papildu mēslošana un sedzējaugu platību samazināšanas. Jāatzīmē, ka Vidusjūras reģiona apstākļos pilns pārklājums nav ieteicams.
Eksperimenti tika veikti vīnkoku rindās, kur sedzējaugi tika pļautas, izvairoties no citām mehāniskām vai ķīmiskām ierobežošanas metodēm. Rindstarpas tika apstrādātas sedzējaugu augšanas periodā. OG partneri izstrādāja metodi pielietošanai vīnkoku un augļu koku rindu (iekšrindu) zonās, izmantojot dažādas sedzējaugu sugas, kuras izsējas pašas, tiek sētas vai stādītas. Tāpat pārbaudīja dažādas iekšrindu sedzējaugu ierobežošanas metodes.
Daži vispārējie rezultāti ir sniegti zemāk:
Konkurences mērījumu rezultāti
- Sedzējaugi var radīt nelielu konkurenci ar kultūraugiem par ūdeni.
- Tāpat ir novērota konkurence par slāpekli, ko var novērst, iekļaujot sedzējaugu sugu maisījumā pākšaugus.
- Ražas zudumi ir nelieli, izņemot situācijas, kad ir ļoti nabadzīga (sekla) augsne vai ilgs sausuma periods.
- Sedzējaugi vairāk ietekmē seklas (nabadzīgas) augsnes nekā ar barības vielām bagātas augsnes: tāpēc pastāvīgu sedzējaugu kultūru ieviešana šādos apstākļos nav ieteicama.
- Pēc 4-5 gadiem pašizsējas nezāles pārņem pārākumu pār sedzējaugu kultūrām. Ļoti zemās konkurences sedzējaugu kultūru sugām tas var būt aptuveni 2-3 gadi.
Iekšrindās iesētie augu
- Sedzējaugu kultūras ir interesanta alternatīva nezāļu ierobežošanai. Ir iespējams izvēlēties atšķirīgus pārklājuma blīvuma un augu augstuma līmeņa risinājumus, kā arī dažādus konkurences līmeņus, atkarībā no sugu izvēles.
- Tehnoloģiskās nepilnības: iekšrindu sēšana ir sarežģīts un var būt dārgs process; sēšana nevienmēr izrādās efektīva; sedzējaugu kultūras aug tikai dažus gadus, pirms pašizsējas nezāles pārņem visu laukumu.
Pašizsējas iekšrindu sedzējaugu sugas
- Pašizsējas sedzējaugu sugas dabiski pielāgojas augsnei un klimatam.
- Problēmaspekti: nav iespējams kontrolēt pašizsējas sedzējaugu sugu augšanas augstumu, augsnes pārklājuma līmeni un konkurenci ar vīnkokiem.
Rindstarpu sedzējaugu kultūras ir nezāļu alternatīvs ierobežošanas veids. Konkurence var tikt kontrolēta caur sedzējaugu kultūru platību un atbilstošas sedzējaugu kultūru sugas izvēli.
Metožu tehnisko raksturīpašību prezentācija tika izstrādāta franču valodā, un ierakstīti vairāki video, lai plašāk izplatītu iegūtos rezultātus. Bez tam rezultāti tika prezentēti tehniskajās konferencēs.
