Izaicin\u0101jumi<\/h6>\n<\/div><\/div><\/div>Vide, dabas resursi un cilv\u0113ku vesel\u012bba<\/h2>\n<\/div><\/div><\/div>Sint\u0113tisko augu aizsardz\u012bbas l\u012bdzek\u013cu (AAL) izmanto\u0161ana lauksaimniec\u012bb\u0101 ir pal\u012bdz\u0113jusi k\u0101pin\u0101t p\u0101rtikas ra\u017eo\u0161anas apjomus, tom\u0113r par to n\u0101cies maks\u0101t ar da\u017e\u0101d\u0101m vides, dabas resursu un cilv\u0113ku vesel\u012bbas probl\u0113m\u0101m. Herbic\u012bdi ir otr\u0101 visvair\u0101k p\u0101rdot\u0101 AAL kategorija ES (131 300 tonnas darb\u012bg\u0101s vielas), kas veido 33% no visiem AAL p\u0101rdo\u0161anas apjomiem 2019. gad\u0101. Lauksaimnieki nelabpr\u0101t iesaist\u0101s nez\u0101\u013cu alternat\u012bvo ierobe\u017eo\u0161anas meto\u017eu ievie\u0161an\u0101 sav\u0101 saimniec\u012bbas praks\u0113, jo uzskata, ka \u0161\u012bs metodes ir sare\u017e\u0123\u012bt\u0101kas, d\u0101rg\u0101kas un laikietilp\u012bg\u0101kas, kas, rezult\u0113jas zemos ne\u0137\u012bmisko meto\u017eu ievie\u0161anas praks\u0113 r\u0101d\u012bt\u0101jos.<\/p>\n<\/div><\/div><\/div><\/div><\/div>
![](\"https:\/\/www.oper-8.eu\/wp-content\/uploads\/2022\/12\/Oper8_start-image-2.jpg\" "\\"Oper")
<\/span><\/div><\/div><\/div>![](\"https:\/\/www.oper-8.eu\/wp-content\/uploads\/2022\/12\/Oper8_start-image-6.jpg\" "\\"Oper")
<\/span><\/div><\/div><\/div>Daudzas ES politikas iniciat\u012bvas, ieskaitot ES Za\u013co dar\u012bjumu un t\u0101 P\u0101rtikas no lauka l\u012bdz galdu strat\u0113\u0123iju, Biodaudzveid\u012bbas strat\u0113\u0123iju, k\u0101 ar\u012b CAP strat\u0113\u0123isko pl\u0101nu, ir noteiku\u0161as konkr\u0113tus m\u0113r\u0137us un amb\u012bcijas attiec\u012bb\u0101 uz sint\u0113tisko pestic\u012bdu lietojuma samazin\u0101\u0161anu. Turkl\u0101t vair\u0101kos inovat\u012bvos p\u0113tniec\u012bbas projektos (piem\u0113ram, WeLaser4 un IWMPRAISE5) jau tika p\u0101rbaud\u012btas da\u017e\u0101das alternat\u012bvas kait\u012bgiem herbic\u012bdiem.<\/p>\n
Neskatoties uz to, inovat\u012bvas idejas un praktiskas metodes nav pien\u0101c\u012bgi apkopotas un izplat\u012btas, un p\u0113tniec\u012bbas rezult\u0101ti v\u0113l nav piln\u012bb\u0101 \u012bstenoti. Saska\u0146\u0101 ar 2009\/128\/EK direkt\u012bvu par pestic\u012bdu ilgtsp\u0113j\u012bgu lieto\u0161anu, l\u012bdz \u0161im nav sasniegts b\u016btisks progress nez\u0101\u013cu alternat\u012bvu ierobe\u017eo\u0161anas meto\u017eu izmanto\u0161anas veicin\u0101\u0161an\u0101, uz kura balst\u0101s pestic\u012bdu atkar\u012bbas samazin\u0101\u0161ana.<\/p>\n<\/div><\/div><\/div><\/div><\/div>
![](\"https:\/\/www.oper-8.eu\/wp-content\/uploads\/2023\/02\/oper8_about_image-2.jpg\" "\\"oper8_about_image-2\\"")
<\/span><\/div>Viens no iemesliem ir tas, ka pieejam\u0101s zin\u0101\u0161anas ir fragment\u0113tas!<\/h3>\n<\/div><\/div><\/div>![](\"https:\/\/www.oper-8.eu\/wp-content\/uploads\/2023\/02\/oper8_about_image-3.jpg\" "\\"oper8_about_image-3\\"")
<\/span><\/div><\/div><\/div><\/div><\/div>Ir problem\u0101tiski sazin\u0101ties ar visiem iesaist\u012btajiem dal\u012bbniekiem. Starp da\u017e\u0101d\u0101m instit\u012bcij\u0101m ES, nacion\u0101l\u0101 un re\u0123ion\u0101l\u0101 l\u012bmen\u012b, ieskaitos AKIS nav izveidota pietiekami efekt\u012bva komunik\u0101cija un sadarb\u012bba, k\u0101 rezult\u0101t\u0101 zin\u0101\u0161anu un pieredzes apmai\u0146u kav\u0113 da\u017e\u0101di da\u017e\u0101di \u0161\u0137\u0113r\u013ci, kurus pamat\u0101 izraisa slikta organiz\u0101cija un inform\u0101cijas tr\u016bkums. V\u0113l viens ierobe\u017eojums ir lauksaimniecisk\u0101s ra\u017eo\u0161anas sist\u0113mu daudzveid\u012bba, \u013coti at\u0161\u0137iras atbalsta veidi no valsts vai re\u0123ion\u0101laj\u0101m iest\u0101d\u0113m, no lauku t\u012bkliem, inov\u0101cijas un\/vai konsult\u0101ciju dienestiem. Svar\u012bgi atz\u012bm\u0113t ka da\u017e\u0101du inovat\u012bvu sist\u0113mu pla\u0161ai ievie\u0161anai lauksaimniec\u012bb\u0101 ir nepiecie\u0161ama gan piel\u0101go\u0161ana, gan adapt\u0101cija.<\/p>\n<\/div>
Vide, dabas resursi un cilv\u0113ku vesel\u012bba<\/h2>\n<\/div><\/div><\/div>Sint\u0113tisko augu aizsardz\u012bbas l\u012bdzek\u013cu (AAL) izmanto\u0161ana lauksaimniec\u012bb\u0101 ir pal\u012bdz\u0113jusi k\u0101pin\u0101t p\u0101rtikas ra\u017eo\u0161anas apjomus, tom\u0113r par to n\u0101cies maks\u0101t ar da\u017e\u0101d\u0101m vides, dabas resursu un cilv\u0113ku vesel\u012bbas probl\u0113m\u0101m. Herbic\u012bdi ir otr\u0101 visvair\u0101k p\u0101rdot\u0101 AAL kategorija ES (131 300 tonnas darb\u012bg\u0101s vielas), kas veido 33% no visiem AAL p\u0101rdo\u0161anas apjomiem 2019. gad\u0101. Lauksaimnieki nelabpr\u0101t iesaist\u0101s nez\u0101\u013cu alternat\u012bvo ierobe\u017eo\u0161anas meto\u017eu ievie\u0161an\u0101 sav\u0101 saimniec\u012bbas praks\u0113, jo uzskata, ka \u0161\u012bs metodes ir sare\u017e\u0123\u012bt\u0101kas, d\u0101rg\u0101kas un laikietilp\u012bg\u0101kas, kas, rezult\u0113jas zemos ne\u0137\u012bmisko meto\u017eu ievie\u0161anas praks\u0113 r\u0101d\u012bt\u0101jos.<\/p>\n<\/div><\/div><\/div><\/div><\/div>
<\/span><\/div><\/div><\/div><\/span><\/div><\/div><\/div>Daudzas ES politikas iniciat\u012bvas, ieskaitot ES Za\u013co dar\u012bjumu un t\u0101 P\u0101rtikas no lauka l\u012bdz galdu strat\u0113\u0123iju, Biodaudzveid\u012bbas strat\u0113\u0123iju, k\u0101 ar\u012b CAP strat\u0113\u0123isko pl\u0101nu, ir noteiku\u0161as konkr\u0113tus m\u0113r\u0137us un amb\u012bcijas attiec\u012bb\u0101 uz sint\u0113tisko pestic\u012bdu lietojuma samazin\u0101\u0161anu. Turkl\u0101t vair\u0101kos inovat\u012bvos p\u0113tniec\u012bbas projektos (piem\u0113ram, WeLaser4 un IWMPRAISE5) jau tika p\u0101rbaud\u012btas da\u017e\u0101das alternat\u012bvas kait\u012bgiem herbic\u012bdiem.<\/p>\n
Neskatoties uz to, inovat\u012bvas idejas un praktiskas metodes nav pien\u0101c\u012bgi apkopotas un izplat\u012btas, un p\u0113tniec\u012bbas rezult\u0101ti v\u0113l nav piln\u012bb\u0101 \u012bstenoti. Saska\u0146\u0101 ar 2009\/128\/EK direkt\u012bvu par pestic\u012bdu ilgtsp\u0113j\u012bgu lieto\u0161anu, l\u012bdz \u0161im nav sasniegts b\u016btisks progress nez\u0101\u013cu alternat\u012bvu ierobe\u017eo\u0161anas meto\u017eu izmanto\u0161anas veicin\u0101\u0161an\u0101, uz kura balst\u0101s pestic\u012bdu atkar\u012bbas samazin\u0101\u0161ana.<\/p>\n<\/div><\/div><\/div><\/div><\/div>
<\/span><\/div>Viens no iemesliem ir tas, ka pieejam\u0101s zin\u0101\u0161anas ir fragment\u0113tas!<\/h3>\n<\/div><\/div><\/div><\/span><\/div><\/div><\/div><\/div><\/div>Ir problem\u0101tiski sazin\u0101ties ar visiem iesaist\u012btajiem dal\u012bbniekiem. Starp da\u017e\u0101d\u0101m instit\u012bcij\u0101m ES, nacion\u0101l\u0101 un re\u0123ion\u0101l\u0101 l\u012bmen\u012b, ieskaitos AKIS nav izveidota pietiekami efekt\u012bva komunik\u0101cija un sadarb\u012bba, k\u0101 rezult\u0101t\u0101 zin\u0101\u0161anu un pieredzes apmai\u0146u kav\u0113 da\u017e\u0101di da\u017e\u0101di \u0161\u0137\u0113r\u013ci, kurus pamat\u0101 izraisa slikta organiz\u0101cija un inform\u0101cijas tr\u016bkums. V\u0113l viens ierobe\u017eojums ir lauksaimniecisk\u0101s ra\u017eo\u0161anas sist\u0113mu daudzveid\u012bba, \u013coti at\u0161\u0137iras atbalsta veidi no valsts vai re\u0123ion\u0101laj\u0101m iest\u0101d\u0113m, no lauku t\u012bkliem, inov\u0101cijas un\/vai konsult\u0101ciju dienestiem. Svar\u012bgi atz\u012bm\u0113t ka da\u017e\u0101du inovat\u012bvu sist\u0113mu pla\u0161ai ievie\u0161anai lauksaimniec\u012bb\u0101 ir nepiecie\u0161ama gan piel\u0101go\u0161ana, gan adapt\u0101cija.<\/p>\n<\/div>
Sint\u0113tisko augu aizsardz\u012bbas l\u012bdzek\u013cu (AAL) izmanto\u0161ana lauksaimniec\u012bb\u0101 ir pal\u012bdz\u0113jusi k\u0101pin\u0101t p\u0101rtikas ra\u017eo\u0161anas apjomus, tom\u0113r par to n\u0101cies maks\u0101t ar da\u017e\u0101d\u0101m vides, dabas resursu un cilv\u0113ku vesel\u012bbas probl\u0113m\u0101m. Herbic\u012bdi ir otr\u0101 visvair\u0101k p\u0101rdot\u0101 AAL kategorija ES (131 300 tonnas darb\u012bg\u0101s vielas), kas veido 33% no visiem AAL p\u0101rdo\u0161anas apjomiem 2019. gad\u0101. Lauksaimnieki nelabpr\u0101t iesaist\u0101s nez\u0101\u013cu alternat\u012bvo ierobe\u017eo\u0161anas meto\u017eu ievie\u0161an\u0101 sav\u0101 saimniec\u012bbas praks\u0113, jo uzskata, ka \u0161\u012bs metodes ir sare\u017e\u0123\u012bt\u0101kas, d\u0101rg\u0101kas un laikietilp\u012bg\u0101kas, kas, rezult\u0113jas zemos ne\u0137\u012bmisko meto\u017eu ievie\u0161anas praks\u0113 r\u0101d\u012bt\u0101jos.<\/p>\n<\/div><\/div><\/div><\/div><\/div>
<\/span><\/div><\/div><\/div><\/span><\/div><\/div><\/div>Daudzas ES politikas iniciat\u012bvas, ieskaitot ES Za\u013co dar\u012bjumu un t\u0101 P\u0101rtikas no lauka l\u012bdz galdu strat\u0113\u0123iju, Biodaudzveid\u012bbas strat\u0113\u0123iju, k\u0101 ar\u012b CAP strat\u0113\u0123isko pl\u0101nu, ir noteiku\u0161as konkr\u0113tus m\u0113r\u0137us un amb\u012bcijas attiec\u012bb\u0101 uz sint\u0113tisko pestic\u012bdu lietojuma samazin\u0101\u0161anu. Turkl\u0101t vair\u0101kos inovat\u012bvos p\u0113tniec\u012bbas projektos (piem\u0113ram, WeLaser4 un IWMPRAISE5) jau tika p\u0101rbaud\u012btas da\u017e\u0101das alternat\u012bvas kait\u012bgiem herbic\u012bdiem.<\/p>\n
Neskatoties uz to, inovat\u012bvas idejas un praktiskas metodes nav pien\u0101c\u012bgi apkopotas un izplat\u012btas, un p\u0113tniec\u012bbas rezult\u0101ti v\u0113l nav piln\u012bb\u0101 \u012bstenoti. Saska\u0146\u0101 ar 2009\/128\/EK direkt\u012bvu par pestic\u012bdu ilgtsp\u0113j\u012bgu lieto\u0161anu, l\u012bdz \u0161im nav sasniegts b\u016btisks progress nez\u0101\u013cu alternat\u012bvu ierobe\u017eo\u0161anas meto\u017eu izmanto\u0161anas veicin\u0101\u0161an\u0101, uz kura balst\u0101s pestic\u012bdu atkar\u012bbas samazin\u0101\u0161ana.<\/p>\n<\/div><\/div><\/div><\/div><\/div>
<\/span><\/div>Viens no iemesliem ir tas, ka pieejam\u0101s zin\u0101\u0161anas ir fragment\u0113tas!<\/h3>\n<\/div><\/div><\/div><\/span><\/div><\/div><\/div><\/div><\/div>Ir problem\u0101tiski sazin\u0101ties ar visiem iesaist\u012btajiem dal\u012bbniekiem. Starp da\u017e\u0101d\u0101m instit\u012bcij\u0101m ES, nacion\u0101l\u0101 un re\u0123ion\u0101l\u0101 l\u012bmen\u012b, ieskaitos AKIS nav izveidota pietiekami efekt\u012bva komunik\u0101cija un sadarb\u012bba, k\u0101 rezult\u0101t\u0101 zin\u0101\u0161anu un pieredzes apmai\u0146u kav\u0113 da\u017e\u0101di da\u017e\u0101di \u0161\u0137\u0113r\u013ci, kurus pamat\u0101 izraisa slikta organiz\u0101cija un inform\u0101cijas tr\u016bkums. V\u0113l viens ierobe\u017eojums ir lauksaimniecisk\u0101s ra\u017eo\u0161anas sist\u0113mu daudzveid\u012bba, \u013coti at\u0161\u0137iras atbalsta veidi no valsts vai re\u0123ion\u0101laj\u0101m iest\u0101d\u0113m, no lauku t\u012bkliem, inov\u0101cijas un\/vai konsult\u0101ciju dienestiem. Svar\u012bgi atz\u012bm\u0113t ka da\u017e\u0101du inovat\u012bvu sist\u0113mu pla\u0161ai ievie\u0161anai lauksaimniec\u012bb\u0101 ir nepiecie\u0161ama gan piel\u0101go\u0161ana, gan adapt\u0101cija.<\/p>\n<\/div>
<\/span><\/div><\/div><\/div><\/div><\/div>Ir problem\u0101tiski sazin\u0101ties ar visiem iesaist\u012btajiem dal\u012bbniekiem. Starp da\u017e\u0101d\u0101m instit\u012bcij\u0101m ES, nacion\u0101l\u0101 un re\u0123ion\u0101l\u0101 l\u012bmen\u012b, ieskaitos AKIS nav izveidota pietiekami efekt\u012bva komunik\u0101cija un sadarb\u012bba, k\u0101 rezult\u0101t\u0101 zin\u0101\u0161anu un pieredzes apmai\u0146u kav\u0113 da\u017e\u0101di da\u017e\u0101di \u0161\u0137\u0113r\u013ci, kurus pamat\u0101 izraisa slikta organiz\u0101cija un inform\u0101cijas tr\u016bkums. V\u0113l viens ierobe\u017eojums ir lauksaimniecisk\u0101s ra\u017eo\u0161anas sist\u0113mu daudzveid\u012bba, \u013coti at\u0161\u0137iras atbalsta veidi no valsts vai re\u0123ion\u0101laj\u0101m iest\u0101d\u0113m, no lauku t\u012bkliem, inov\u0101cijas un\/vai konsult\u0101ciju dienestiem. Svar\u012bgi atz\u012bm\u0113t ka da\u017e\u0101du inovat\u012bvu sist\u0113mu pla\u0161ai ievie\u0161anai lauksaimniec\u012bb\u0101 ir nepiecie\u0161ama gan piel\u0101go\u0161ana, gan adapt\u0101cija.<\/p>\n<\/div>